Izlauzt kompleksu organisko vielu vienkāršā veidā

Biogāze: tā ir degoša gāze, kas rodas, fermentējot mikroorganismus anaerobā vidē noteiktos temperatūras, mitruma un pH apstākļos. Tā kā šo gāzi sākotnēji atrada purvos, ezeros un dīķos, cilvēki to sauc par metānu.

Biogāze satur dažādas gāzes sastāvdaļas. [1] Galvenā sastāvdaļa ir metāns (CH4). Biogāzes baktērijas sadalās organiskajā vielā un ražo biogāzi. To sauc par biogāzes fermentāciju. Saskaņā ar dažādu baktēriju lomu biogāzes fermentācijas procesā, biogāzes baktērijas var iedalīt divās kategorijās. Pirmo baktēriju tipu sauc par sadalošām baktērijām. Tās uzdevums ir sadalīt sarežģītās organiskās vielas vienkāršās organiskās vielas un oglekļa dioksīdā (CO2). Starp tiem ir tie, kas īpaši sadala celulozi, ko sauc par celuloze baktērijām; tie, kas tieši grauj proteīnus, sauc par proteolītiskajām baktērijām; tie, kas īpaši attīra taukus, sauc lipolītiskās baktērijas; otra veida baktērijas, kuras sauc par metāna saturošām baktērijām, parasti sauc par metanogēniem. Tās uzdevums ir oksidēt vai samazināt vienkāršu organisko vielu un oglekļa dioksīda saturu metānam. Tādēļ organisko vielu pārvēršana biogāzē ir līdzīgi kā divi posmi produkta ražošanā rūpnīcā: pirmkārt, baktēriju sadalīšanās, lai pārstrādātu sarežģītas organiskās vielas, piemēram, mēslus, salmus un nezāles, pusfabrikātos - vienkārši strukturāli savienojumi; Saskaņā ar metāna baktēriju darbību vienkāršie savienojumi tiek pārstrādāti produktos - proti, metāns tiek ražots.

Biogāze ir jaukta gāze, tās galvenā sastāvdaļa ir metāns, kam seko oglekļa dioksīds, sērūdeņradis (H2S), slāpeklis un citas sastāvdaļas. Biogāzes sastāvā degošās sastāvdaļas ietver tādas gāzes kā metāns, sērūdeņradis, oglekļa monoksīds un smagie ogļūdeņraži; neuzliesmojošas sastāvdaļas ietver tādas gāzes kā oglekļa dioksīds, slāpeklis un amonjaks.